Sandra brooch "The Seagull"

Sea Gull symbolizes communication and freedom and is a messinger of good news

Būt tam, kas tu esi. Te un tagad.

Šķiet, ka tā būt ir visvienkāršāk. Bet apzinoties, ka tu neesi viens, tā var būt arī vissarežģītāk. Viss ir atkarīgs no cilvēka rakstura, vides un vietas, kurā viņš piedzimst un dzīvo. Apzināties to, kas tu esi. Viegli pateikt, bet ļoti grūti saprast un „izdarīt”. Sākot ar būšanu patiesam pašam pret sevi, apzinoties to, kas esi.

Viens

15 gadu vecumā gadam, ko pavadīju Norvēģijā, bija īpaša nozīme. Paralēli manai brīvības izziņai un iespēju realizēšanai, tas arī deva man vienu no lielākajiem impulsiem dzīvē saprast, no kurienes es nāku. Es augu ģimenē, kur mājās runāja krievu un latviešu valodā, mācījos latviešu skolā, bet pagalmā spēlējos krievu valodā. Augot post–padomju latviešu vidē, kas atgrūda krievisko, es biju sākusi noliegt sevī šo pusi. Tik ļoti, ka noliedzu tuvākos, kas pārstāvēja šo pusi.

Dzīvojot Norvēģijā, cilvēki apbrīnoja to, ka es spēju runāt krieviski. Esot tajā vidē, es pirmo reizi ieinteresējos par krievu kultūru Pirmo reizi apzinājos, ka aiz „latviešu padomju krieviskā”, ar ko tik daudzi cilvēki joprojām asociē krievu kultūru, stāv kas plašāks, dziļāks, ar senu vēsturi. Un es joprojām pateicos šim gadam un videi, kas ļāva man to saprast, tajā vecumā un tajā laikā. Un ļāva man pieņemt faktu, ka es esmu pus-krieviete.

Divi

Kad man bija 18, es 3 mēnešus braukāju pa skolām Anglijā un stāstīju par vērtībām un vīzijām, no sava, Austrumeiropas jaunietes skatupunkta. Jo vairāk mēs abstrakti runājām par dzīves vērtībām, jo vairāk es sapratu savējās. Es augu padomju laikā un situācijā, kur mīlestība, patiesums, atklātība vienam pret otru, manuprāt, bija abstrakti jēdzieni. Joprojām atceros, kā toreiz, esot prom no ģimenes, es sapratu, cik ļoti maz mēs runājam par savstarpējām sajūtām ģimenē – par mīlestību (un to, ko tas nozīmē), cik daudz mēs melojam citiem (arī mazajās ikdienas lietās) un, galvenokārt, cik daudz mēs melojam paši sev. Toreiz, tik ļoti nesapratu, kāpēc tas ir nepieciešams? Kāpēc mums tik ļoti ir nepieciešami meli, un domu / lietu / jūtu slēpšana, neizteikšana vienam pret otru, bet galvenokārt – kāpēc jāmelo sev?

Tās atziņas, ko abos šajos dzīves mirkļos, guvu, līdz pat šim brīdim esmu mēģinājusi tik ļoti uzturēt par pamatvērtībām savā dzīvē.

Tagad, ar savām, gandrīz trīsdesmitgadnieces, acīm, atskatoties uz tālaika sajūtām un pārdomām, saprotu, cik reizēm grūti ir noturēt līniju, bet cik svarīga ir šo vērtību nodošanu paaudžu paaudzēs, par spīti visam (režīmam, apstākļiem, videi un vietai).

Saprotu, ka mūsu ikdienas darbi ved mūs prom no tā ceļa, un ievelk mūs visādos pārbaudījumos un mutuļos. Tikai tad, ja cilvēks ir patiess pret sevi, apzinās sevi – tādu, kāds viņš ir, saprot to līdz dziļumiem, viņš spēj iet patiesi uz priekšu dzīvē, un tādejādi arī pieņemt otru tādu, kāds viņš ir.

Atkāpe

Uzrakstot un pārlasot sarakstīto, es, protams, saprotu, ka esmu savā veidā priviliģētā vai „sabiedrībai pieņemamā” statusā – esmu heteroseksuāla sieviete, kurai patīk būt sievietei, piedzimusi ģimenē, kas ir ļāvusi man augt tā, kā es vēlos, darīt lietas, ko es esmu vēlējusies; un vienā vai otrā brīdī pieņēmusi arī mani tādu, kāda es esmu.

Tajā pašā laikā, neskatoties uz to, es zinu, cik ļoti grūti arī esot šajā statusā ir būt patiesai, patiesai pašai pret sevi un pieņemt otru tādu, kāds viņš ir. Un cik ļoti mums jāmācaās nepieņemt lietas par pašsaprotamām, jo kāds to ir teicis, neiedziļinoties tajās vērtībās, kas aiz tā stāv.

MADE TO ORDER

Ready to ship in 3 - 4 weeks